Starp citu, pagājušajā nedēļas nogalē mēs te aizgājām uz restorānu Eiropa, kas atrodas City Center, bet tas, izrādās, bija slēgts. Tā arī man tur neizdevās pabūt. Nācās iet uz “Taller”.
Neskatieties, ka vietne ir briesmīga — iekšā tur ir tīri labi, smieklīgs astoņdesmito gadu un viduslaiku sajaukums. Ēdiens tīri neko — ēdu laša steiku un jūras velšu zupu. Toties deserti Tallerā ir slikti — putukrējums no baloniņa, kokteiļu saldējums un augļi — nekādas izdomas, un arī garša tāda nekāda. Cenas nav gluži draudzīgas — 5 lati par steiku un 1 lats par piedevām, ja nekļūdos. Pieskaitiet zupu, desertu un dzeramnaudu 10% apmērā, ko es vienmēr atstāju, un sanāk desmitnieks, ja ne vairāk. (Tie ir 20$).
Pēc Tallera kā vienmēr aizvilkāmies uz iemīļoto Vesmu dzert tēju un skatīties uz zivīm. Pankam un anarhistam krūze pati no sevis ieplaisāja no karstās tējas, un viņš pat sabijās. Es viņam teicu: “necel paniku, viss kārtībā”, aizgāju pie letes un palūdzu jaunu krūzi. Viņi to atnesa, atvainojās un piedāvāja vēl pieliet tējkannā ūdeni. Eiropa tomēr.
Bet vispār krūzes/tējkannas tur ir interesantas, kā jau rakstīju. Nesen pie vecākiem ciemos bija iegriezusies Karina ar vīru Denu, un viņš teica, ka kafejnīcā Leo arī esot tādas krūzes un viņam tās patikušas — agrāk tādas nebija redzējis. Es arī nebiju redzējis, tāpēc tik daudz par tām rakstu. Vēl, starp citu, viņš pelmeņus izrunā tik itāliski, ka es tik tikko sapratu, par ko ir runa — “pilmini”. Bet vispār jauki parunājāmies, apsolīju cilvēkam lejupielādēt seriālu NCIS.
Starp citu, ar zināmām grūtībām, bet es tomēr internetā atradu, ka iepriekšminēto krūzīti-tējkannu dažkārt sauc par — tea for one.
